Par iekšlietu ministra paziņojumu par Latvijas rīcību pēc Morijas nometnē notikušā ugunsgrēka
Septembra pirmajā nedēļā vairākos ugunsgrēkos tika izpostīta lielākā no Grieķijas Lesbas salā esošajām nometnēm – Morijas nometne, kurā tiek lēsts, ka dzīvoja ap 13 000 patvēruma meklētāju. Šo nometni starptautiskās organizācijas un cilvēktiesību aktīvisti jau iepriekš bija apzīmējuši kā “bumbu ar laika degli” – tā bija pārapdzīvota, ar nepiemērotiem higiēnas apstākļiem, turklāt daudzi patvēruma meklētāji tajā bija pavadījuši jau vairākus gadus, gaidot lēmumu par viņu patvēruma statusu Grieķijā vai pārmitināšanas iespējām.
Pēc vairākiem ugunsgrēkiem nometne šobrīd nav apdzīvojama un tās iemītnieki meklē naktsmājas tuvējos parkos, šķērsielās un pat kapsētās. Jau tā nepiemērotie sadzīves apstākļi nostādījuši patvēruma meklētājus vēl neapskaužamākā situācijā. Reaģējot uz notikušo, jaunizveidotās nometnēs iespējams izmitināt vien apmēram 3000 patvēruma meklētāju. Grieķijas valdība ir norādījusi, ka tā nespēj viena pati tikt galā ar nelaimes sekām.
15.septembrī savā runā par Stāvokli Eiropas Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norādīja:
“Morijas nometnes attēli ir sāpīgs atgādinājums, ka Eiropai jāspēj būt vienotai. Visiem ir jāpieliek roka un jāuzņemas atbildība (…).”
Latvijas pilsoņi nu jau pirms 17 gadiem nobalsoja par dalību Eiropas Savienībā. Esam baudījuši priekšrocības, ko mums sniedz šī dalība. Vienlaikus uzskatām, ka Latvija ir gatava un var uzņemties vairāk atbildības kopīgu izaicinājumu risināšanā, izrādīt solidaritāti ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un atbalstu vispārējai cilvēcībai.
ES Pārvietošanas programma, kuras laikā Latvija uzņēma 374 patvēruma meklētājus, ir noslēgusies. Latvija savu dalību šajā programmā noslēdza 2018.gada septembrī – pirms diviem gadiem. Vienlaikus, visi Pārvietošanas programmas laikā izstrādātie uzņemšanas un integrācijas atbalsta pasākumi turpinās, tajā skaitā sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums un nodarbinātības veicināšanas pasākumi. Tāpat jānorāda, ka tika izremontētas telpas Patvēruma meklētāju centrā. Tātad Latvijas rīcībā ir gan pieredze, gan resursi patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Morijas iemītnieki ir patvēruma meklētāji, kuri gaida lēmumu par savu starptautiskās aizsardzības statusu. Viņi jau atrodas ES teritorijā un ir pieprasījuši starptautisko aizsardzību saskaņā ar ES un starptautiskiem normatīviem aktiem. Valsts, kurā viņi šobrīd atrodas, ir atzinusi, ka nespēj viena tikt galā ar šāda veida slogu un lūgusi palīdzību. Lai gan atzinīgi vērtējama Latvijas palīdzība, atbildot uz Grieķijas lūgumu Eiropas Savienības Civilās aizsardzības sistēmā, nosūtot nestuves un segas, tas nav pietiekami vai pat atbilstoši pašreizējai situācijai salā, kurā trūkst infrastruktūras un mītņu. Taču pie mums, Latvijā, palīdzību patvēruma meklētājiem varam sniegt, izmantojot jau esošos resursus – gan infrastruktūras, gan atbalsta resursus.
Uzskatām, ka Latvijai ir jāizrāda solidaritāte cilvēkiem, kuri palikuši bez pajumtes tepat Eiropā. Kā liecina pēdējo piecu gadu pieredze, Latvija tam ir pilnībā gatava, mums ir nepieciešamā pieredze, zināšanas un resursi. Vienlaikus vēlamies norādīt, ka “Gribu palīdzēt bēgļiem” un citas nevalstiskās organizācijas ir gatavas palīdzēt šajā procesā ar brīvprātīgo darbu, piesaistot ziedojumus un cita veida palīdzību, kā to esam darījuši līdz šim. Vienlaikus aicinām Jūs veltīt laiku šī jautājuma apspriešanai.
Eiropas vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, ir arī Latvijas vērtības. Mēs varam tās kopīgi īstenot solidarizējoties ar tiem, kam mūsu palīdzība ir patiesi nepieciešama.
Atklāto vēstuli Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam parakstīja:
“Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes priekšsēdētājs Egils Grasmanis;
Iekļaujošas sabiedrības fonda “Make Room” vadītājs Miks Celmiņš;
Sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” direktore Iveta Kažoka;
Radošās apvienības jauniešiem TREPES prezidente Ramona Liepiņa;
Biedrības “Patvēruma “Drošā Māja”” valdes priekšsēdētāja Gunta Vīksne;
Nevalstiskā organizācijas “Europeans for Humanity” vadītāja Romy Bornscheuer;
Latvijas Cilvēktiesību centra Direktore Anhelita Kamenska;
Kustības #vieglipalīdzēt valdes locekle Inese Vaivare.
