Covid-19 vīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ neapskaužamā situācijā ir atstāti ap desmit tūkstošiem ārvalstu pilsoņu Latvijā, no kuriem vairums ir ārvalstu studenti. Jau 2019. akadēmiskā gada sākumā ārvalstu studenti veidoja 11% – 12% no kopējā studējošo skaita valstī. Lai gan vietējo studentu skaits Latvijā turpina kristies, ārzemju studentu skaits līdz pandēmijas sākumam strauji pieaudzis. Vidēji Eiropas Savienībā ārvalstu studentu skaits sasniedz no 15% līdz 17% un tad stabilizējas, līdzīga prognoze gaidāma arī Latvijā. 

“Pašreizējās situācijas laikā jau ir atrasti dažādi atbalsta veidi sabiedrības vismazāk aizsargātajiem, kā arī jau tiek risināti jautājumi vietējo studentu atbalstam, bet bieži aizmirstam par cittautiešiem Latvijā – šoreiz par ārvalstu studentiem. Vīrusa izraisīto seku dēļ liela daļa uzņēmēju ir spiesti pārtraukt savu darbību, tādēļ daļa cilvēku zaudē darbavietas un nonāk neapskaužamā situācijā – bez jebkādiem ienākumiem. Visbiežāk pirmie, kas tiek atstādināti, ir ārzemju pilsoņi Latvijā, atstājot cittautiešus grūtā situācijā bez jebkādas iespējas nopelnīt iztiku pirmās nepieciešamības precēm,” saka Miks Celmiņš, fonda Make Room pārstāvis.

Lai pievērstu politikas veidotāju uzmanību tam, cik būtiski studējošo finansiālo stāvokli ietekmējusi Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtējā situācija, Latvijas Studentu apvienība (LSA) rīko tiešsaistes akciju #GribuStudēt, aicinot studējošos un sabiedrību vērst uzmanību uz papildu atbalsta nepieciešamību studentiem gan šobrīd, gan ilgtermiņā. LSA aicina politikas veidotājus vienoties par 4 galvenajiem atbalsta mehānismiem: 1) palielināt valsts stipendiju skaitu un apmēru izcilākajiem studentiem; 2) palielināt šoruden izsniedzamo pilnībā valsts galvoto studiju un studējošā kredītu skaitu; 3) palielināt valsts finansēto studiju vietu jeb budžeta vietu skaitu nozarēs, kuru speciālisti īpaši nepieciešami, tostarp, medicīnā, STEM un IT nozarēs; 4) kā arī izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām Covid-19 seku novēršanai, lai rudenī zaudējumu dēļ neciestu studiju kvalitāte. 

LSA priekšlikumu virzība ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, un vairumā gadījumu šie priekšlikumi būtu vietējo studentu atbalstam. Tātad atbalstu iegūtu studenti, kas pašreiz studē valsts apmaksātās studiju vietās, saņem valsts stipendijas par izciliem vērtējumiem un valsts galvoto studiju un studējošā kredītu. Šie priekšlikumi maz vai vispār nerisinās ārvalstu studējošo problēmas Latvijas augstākās izglītības iestādēs. 

Iekļaujošās sabiedrības fonds Make Room ik dienu saņem ziņas no ārvalstu studentiem Latvijā, kuri pauž bažas, ka nenokārtoto finansiālo saistību dēļ studenti netiks uzņemti nākamajā semestrī, viņu uzturēšanās atļaujas tiks anulētas un studentiem būs jāpamet valsts, nepabeidzot iesākto izglītību. 

Mēs aicinām Latvijas augstākās izglītības iestādes, tostarp, privātās augstskolas un koledžas izrādīt interesi un atsaukties ārvalstu studentu lūgumiem ārkārtējās situācijas laikā atlikt un noteikt ilgāku norēķināšanās termiņu jebkādiem ar augstāko izglītību saistītiem maksājumiem, tai skaitā: 1) studiju maksas; 2) kopmītņu izmaksas; 3) bibliotēkas maksas. Aicinām augstākās izglītības iestādes aktīvi komunicēt, uzņemties atbildību un efektīvāk iesaistīties savu ārvalstu studentu problēmu risināšanā ārkārtējās situācijas laikā. 

“Bieži šķiet, ka lielākā problēma starp ārvalstu studentiem un viņu augstskolām ir tieši neefektīva komunikācija. Studenti ir iedzīti liekā stresā par sīkumainām lietām, piemēram, pašreiz vairākās universitātēs bibliotēkas ir slēgtas, grāmatas nodot nav iespējams, bet par nenodotām grāmātām tiek ieturēta kavējuma nauda, kā arī bieži ārvalstu studenti baidās komunicēt ar savu universitāšu ārvalstu studentu koordinatoriem, kuriem jābūt pirmajiem saziņas punktiem problēmsituāciju risināšanā,” saka Gunta Vīksne, Patvērums “Drošā Māja” valdes priekšsēdētaja.

Iepriekšējo nedēļu laikā ir izveidota laba sadarbība ar Rīgas pašvaldības Labklājības departamentu, aicinot ārvalstu studentus pieteikties vienreizējam krīzes pabalstam EUR 128,00 apmērā. Tāpat arī fonds Make Room ar ziedojumu palīdzību un sadarbībā ar biedrību “Patvērums “Drošā māja”” un Informācijas centru iebraucējiem ir spējis nodrošināt aptuveni 800 pārtikas pakas, tomēr pašreiz lielākās problēmas ārvalstu studentiem sagādā augstāko izglītības iestāžu maksājumi. 

Liela daļa no ārvalstu studentiem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija nodarbināti vai arī finansiālu atbalstu saņēma no saviem tuviniekiem mājās. Šobrīd vairums studentu no darba ir atstādināti un līdzekļus no mājām arī dažādu vīrusa izraisītu problēmu dēļ nav iespējams saņemt, līdz ar to, ja uz laiku netiks atlikti universitāšu maksājumi, liela daļa no ārvalstu studentiem izglītību pārtrauks pusceļā. 

Ārvalstu studentu vārdā aicinām augstākās izglītības iestādes apsvērt izmaksu atlikšanu un noteikt ilgāku finansiālu saistību nokārtošanas termiņu ārvalstu studentiem.

Vēstule adresēta izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam (JV), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājam Ilmāram Dūrītim (A/P!) un Latvijas Studentu apvienības prezidentei Justīnei Širinai. Tāpat vēstuli ārvalstu studenti un nevalstiskās organizācijas adresējušas arī Rīgas Stradiņa universitātes rektoram Aigaram Pētersonam, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam, Rīgas Tehniskās universitātes rektoram Leonīdam Ribickim, Biznesa augstskolas “Turība” rektoram un Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājam Aldim Baumanim, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas prezidentam Romanam Djakonam, Ekonomikas un Kultūras augstskolas rektorei Oksanai Lentjušenkovai un Vadības koledžas direktorei Livetai Sprūdei.
 

Vēstuli sagatavoja:

Miks Celmiņš

Iekļaujošās sabiedrības fonds Make Room

Gunta Vīksne

Biedrība Patvērums “Drošā māja” valdes priekšsēdētaja