Indiešu studenta stāsts, strādājot Latvijā.

Pranavs studē vienā no Latvijas augstskolām. Viņš arī strādā kādā no Vecrīgas restorāniem. Darba pienākumus viņš sāka veikt vēl pirms tika parakstīts darba līgums, jo darba devējs solīja to sagatavot un samaksāt darba algu par visu nostrādāto laiku. Pranavs ir strādājis arī virsstundas. Darba līgums tika parakstīts 26 dienas pēc darba uzsākšanas. Atbilstoši līgumam, un ņemot vērā, ka Pranavs atrodas Latvijā, studējot bakalaura programmā, viņš varēja strādāt tikai 20 stundas nedēļā.

Lai gan kopš darba sākuma ir pagājis vairāk kā mēnesis un visi citi darbinieki – Latvijas pilsoņi, saņēma atalgojumu, Pranavs līgumā norunātajā laikā algu nesaņēma. Darba devējs prasīja viņam strādāt arī virsstundas, tomēr arī par to samaksa netika veikta. Lai Pranavs nesūdzētos par laikus neizmaksātu algu darba devējs viņam izmaksāja daļu algas skaidrā naudā. Arī turpmāk darba devējs nemaksāja Pranavam visu darba samaksu atbilstoši līgumam, atšķirībā no citiem, vietējiem darbiniekiem, un lika strādāt neapmaksātas virsstundas. Pranavs baidījās sūdzēties par darba devēja rīcību, ņemot vērā, ka atrast citu darbu ārvalstniekam Latvijā ir sarežģīti. Tomēr, pēc gada, kad bija labāk iejuties Rīgā, Pranavs bija atradis draugus un saprata, ka tas tomēr nav pieņemami un no darba aizgāja.