Eiropas Savienības pilsoņa pieredze Rīgā
Niks ir Eiropas Savienības pilsonis, kurš Latvijā saņēmis termiņuzturēšanās atļauju un Rīgā dzīvo jau vairāk kā 3 gadus. Strādā starptautiskā uzņēmumā. Niks ir nolēmis atrast sev ģimenes ārstu. Jautājot Nacionālajam veselības dienestam (NVD) pie kura ģimens ārsta viņš varētu reģistrēties, NVD nosūtīja viņa apkaimē pieejamu ģimenes ārstu sarakstu un aicināja pašam sazināties ar šiem ārstiem. Tomēr sazvanot šos ārstus Niks saņēmis attiekumu: viens atteicās, sakot, ka dosies pensijā un piedāvāja sazināties ar citu; otrs ārsts minēja, ka praksē jau esot tik daudz pacientu, ka jaunus šobrīd nevēlas uzņemt; trešais atteicās, jo teica, ka ar ārvalstniekiem nestrādās un telefonu nometa.
Kā rīkoties līdzīgā situācijā?
Pacientu tiesību likuma trešais pants nosaka, ka nodrošinot pacienta tiesības, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Atšķirīga attieksme ietver personas tiešu vai netiešu diskrimināciju, personas aizskaršanu vai norādījumu to diskriminēt.
Ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā tikai divos gadījumos:
- ja persona dzīvo ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas, vai;
- ja ģimenes ārsta pacientu saraksts jau ir pilns.